Latvijas nacionālais reģistrs

Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita (1936–1940) UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauta 2009. gadā. Latvijas skaņu kinohroniku aizsācēja, kinooperatora un fotogrāfa Eduarda Krauca (1898–1977) fotonegatīvu kolekcija ietver 1736 stikla plašu fotonegatīvus par Ķeguma spēkstacijas celtniecību. Kolekcija ataino Ziemeļeiropā un Baltijas reģionā unikālas inženiertehniskās būves celtniecības gaitu, un ir līdz šim Eiropā vienīgā zināmā kāda būvobjekta tik vērienīga fotodokumentācija.

Kolekcija „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā 2009. gadā. To veido 45 vēstules, kuras tapušas ieslodzījuma un nometinājuma vietās laikā no 1941. līdz 1965. gadam. Tās saviem tuviniekiem un draugiem rakstījuši un sūtījuši represētie Latvijas iedzīvotāji. Katra vēstule ir simbolisks represēto cilvēku dzīvesstāstu dokumentējums, viņu pašcieņas un Latvijas mīlestības apliecinājums.

Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894–1929) UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauta 2009.gadā. Tā aptver 35 gadus abu dzejnieku radošajā mūžā, un to veido 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā: 1154 Aspazijas vēstules Rainim un 1345 Raiņa vēstules Aspazijai. Šī divu pasaules mēroga radošu personību sarakste atspoguļo dzejnieku lomu un vietu nacionālās kultūras procesu eiropeizēšanā, valstiskuma idejas izlološanā un neatkarīgas Latvijas valsts tapšanā.

Nominācija „Latvijas Centrālās Padomes Memorands, Rīga, 1944. gada 17. marts” tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā 2009. gadā. Memorandu parakstīja 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki, deklarējot tautas gribu – nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību, neskatoties uz divu okupācijas režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – centieniem to iznīcināt. 1943. gada nacistiskās okupācijas laikā izveidotā Latvijas Centrālā Padome apvienoja lielāko pirmskara Latvijas Republikas politisko partiju pārstāvjus ar profesoru Konstantīnu Čaksti vadībā.

Nominācija „Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.–1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos” tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā 2013.gadā. To veido Pieminekļu valdes ekspedīciju laikā uzņemti 802 fotonegatīvi uz stikla plašu pamatnes. Tas ir vienīgais autentiskais un unikālais liecību kopums, kas atspoguļo mērķtiecīgi un objektīvi veidotu vizuālu dokumentāciju par tradicionālo dzīvesveidu katrā Latvijas reģionā – lauku un mājas darbus, sadzīves ainas, amatus 20.gs. 20.gados.

Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947) UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauta 2017.gadā. Tā ir autentisku audioierakstu krājums – fonogrāfa vaska cilindri ir senākie tradicionālās mūzikas ieskaņojumi no visas Latvijas. Ieskaņojumus papildina dziesmu pilnie teksti un nošu transkripcijas. Valcēs ir ieskaņota galvenokārt vokālā mūzika – gan senas tautasdziesmas, gan ziņģes. Šobrīd krātuvē glabājas 180 valces ar 1068 tautas melodiju ieskaņojumiem un nošu transkripcijām.

Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs. UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauta 2017. gadā. Kolekciju veido viņa vāktie un sistematizētie materiāli 104 sējumos – zīmējumi un to komentāri, rokraksti un noraksti, personu reģistri, topogrāfiskās kartes, gravīras, iespieddarbi, vietu un objektu apraksti par Latvijas un Livonijas vēsturi. Daudzi kolekcijas materiāli ir vienīgās liecības pasaulē un vienīgie ticamie avoti vēlāk zudušo vēstures avotu izpētē.

Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.) UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauta 2017. gadā. Tā ietver unikālu tekstu kopumu latviešu valodā, kas tapis laikposmā no 1758. līdz 1892.gadam Vidzemē. Kolekcijā ir 425 dažādi gan latviešu izcelsmes brāļu, gan vācbrāļu ar roku rakstīti dokumenti latviešu valodā, kuri spilgti apliecina reliģiskās dzīves atmodas un atjaunotnes kustību, un ar to saistīto latviešu nacionālās identitātes veidošanās procesu 18.–19.gadsimtā.

Rīgas rātes protokoli UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauti 2021. gadā. Latvijas Nacionālais arhīvs glabā 386 Rīgas pilsētas rātes protokolu grāmatas, tā saukto “publicu” jeb publiskos protokolus. Tie dokumentē kādreizējas Rīgas galvenās pārvaldes institūcijas – Rīgas rātes jeb maģistrāta – darbību laikā no 1603. gada līdz likvidācijai 1890. gadā. Rāte bija atbildīga par pilsētas dzīves organizēšanu, likumdošanu, naudas sadali, likumu un kārtības uzturēšanu, pilsētas garīgās dzīves pārraudzību un pilsētnieku interešu pārstāvniecību ārpolitiskos jautājumos. Tādēļ protokoli ļauj ielūkoties pilsētas pagātnes nozīmīgākajos politiskajos notikumos, ekonomiskajās, sociālajās un kultūras norisēs.

Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļauta 2021. gadā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja struktūrvienības – Latvijas Fotogrāfijas muzeja – krājumā tiek glabāta Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, kuru veido 13 000 vienības. Šajos foto mirkļos tverta Strenču un tās apkārtnes dzīve no 20. gadsimta 20. līdz 50. gadiem. Fotogrāfi tolaik bija vieni no svarīgākajiem vietējās dzīves hronistiem, un šī kolekcija veido unikālu stāstu par Strenčiem un to iedzīvotājiem. Fotodarbnīcā strādājuši tādi fotogrāfi kā Dāvis Spunde, Jānis Ziemeļnieks, viņa māsa Paulīne Kraukle un brālis Konrāds Krauklis.