Mantojuma izglītība /

21. augustā 2012. gadā

Virziens Mantojuma izglītība (materiālais, nemateriālais un dokumentārais mantojums) ietver nemateriālā, materiālā un dokumentārā kultūras mantojuma saglabāšanu, zināšanu un prasmju tālāknodošanu un popularizēšanu. Mantojuma izglītība iekļauj gan mantojuma izzināšanu, apzināšanu, pētniecību, gan arī šo vērtību integrēšanu mācīšanas un mācīšanās formālajos un neformālajos procesos.

Tas attiecas uz vietējo tradīciju, arodu, prasmju apgūšanu un dažādu zināšanu mācīšanos no stāstniekiem, rokdarbniekiem, amatniekiem u.c. nemateriālo vērtību izziņu, izceļot Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu, kā arī Suitu kultūrtelpu un citu kopienu vērtību izzināšanu. Līdzās tam arī uz materiālā mantojuma jautājumiem, jo īpaši vēršot uzmanību uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām vietām Latvijā (Rīgas vēsturiskais centrs un/vai Strūves meridiāna loks u.c.), kā arī uz dokumentārā mantojuma jautājumiem, īpašu uzmanību veltot darbam ar Latvijas dokumentārā mantojuma vērtībām – dokumentiem, fotogrāfijām, vēstulēm, u.c. informācijas nesējos fiksētām liecībām –, kas iekļautas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” reģistros.