UNESCO Asociēto skolu projekta seminārs "Meistarvide izglītībā" Valmierā /

26. aprīlī 2013. gadā

25. aprīlī Valmieras Valsts ģimnāzijā un Valmieras sākumskolā pulcējās UNESCO Asociēto skolu projekta skolu pārstāvji, lai diskutētu par ilgtspējīgu attīstību, mantojumu un to nozīmi izglītībā.

Semināra pirmo daļu, kas norisinājās Valmieras Valsts ģimnāzijas kamīnzālē, atklāja UNESCO ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika, iepazīstinot dalībniekus ar to, kas īsti ir meistarvide un kā to izmantot savā labā. Turpinājumā Māra Mellēna uzstājās ar lekciju par mantojumu un tā nozīmi izglītībā. „Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir gudra attieksme pret tradīciju,” secināja eksperte un piebilda, ka mūsu laikmetā ir iespējams uzturēt tradīciju dzīvu tikai caur veco vērtību saglabāšanu un senču cienīšanu.

Neliela fotoreportāža šeit: UNESCO ASP skolu seminārs Valmierā

Pēc Māras Mellēnas prezentācijas tika dots vārds skolām, lai pastāstītu par pasākumiem, kas viņu pilsētā notikuši radi! radošās nedēļas ietvaros. Jelgavas Amatu vidusskola pasākuma dalībniekiem bija sagatavojusi īpašu pārsteigumu, demonstrējot franču modes skati, kur kleitu dizainā izmantota dažāda veida šokolāde.Jēkabpils pamatskola dalījās Strūves ģeodēziskā loka pētniecības pieredzē, stāstot par skolēnu aizrautīgo iesaisti Strūves ģeodēziskā loka izpētē un idejām, kā popularizēt šo UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļauto vietu.Turpinājumā par savu darbību informēja Priekuļu novada Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde, atzīstot: „Sākumā likās – ko tad mēs tādi mazi varam lielu izdarīt. Bet tagad atskatoties jāsecina – laikam jau kaut ko varam gan!”

Pasākuma turpinājumā ar lekciju uzstājās Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece un pasniedzēja Kristīne Āboliņa. Eksperte akcentēja, ka ilgtspējīga attīstība liek mainīt domāšanu, ilustrējot to ar piemēru par makulatūras vākšanu skolās: „Makulatūras vākšana parasti ir sacensība. Un uzvarētājam tiek balva. Bet patiesībā jau uzvarētājs ir zaudētājs, jo viņš ir patērējis visvairāk resursus. Šajā gadījumā uzvarēt vajadzētu zaudētājam.” Pētniece izteica savu sašutumu par mūsdienu pieeju informāciju tehnoloģijām, secinot, ka tagad pirmklasnieks ir vainīgs, ja iepriekšējā vakarā nav iegājis e-klasē un izlasījis, kas uzdots, jo tā ir kļuvusi par obligātu prasību. „Obligātai prasībai vajadzētu būt noiet gar Gauju un paskatīties ūdens līmeni, jo tas ir gadsimta notikums. Tā vietā mēs mācāmies par plūdiem no interneta. Caur attīstību mēs dabiskā veidā nodalām sevi no dabas,” sprieda eksperte.

Pēc lekcijas Baiba Moļņika aicināja pasākuma dalībniekus doties uz ZAAO radošo darbnīcu „Šķiroto atkritumu ceļš”, pa ceļam apskatot Ledus pagrabu un vides izglītības centra telpas.

Kā pēdējais seminārā uzstājās The Hafler Trio vadītājs, Simply Superior līdzdibinātājs, psiho un hipnoterapeits Endrū Makenzijs (Andrew M. McKenzie) no Lielbritānijas, pārsteidzot auditoriju ar radošu lekciju „Domāt ārpus kastes”. Endrū Makenzijs raksturoja radošumu kā neparedzamu un loģikai nepakļautu darbību vai darbības rezultātu. Ikdienā pārāk daudz mēģinām pielietot loģiku dažādu problēmu un jaunu lietu vai metožu izstrādē. Viņš uzsver, ka lielākā daļa 20. gs. izgudrojumu ir radušies nejaušības vai kļūdas rezultātā, par piemēriem minot, rentgena starus, telefonu, penicilīnu. Tādējādi apstiprinot, ka metodei, kā nonākt līdz rezultātam, ne vienmēr jābūt loģiskai. Loģiku viņš vairāk aicināja lietot pētot dažādu jau izgudrotu lietu struktūru un darbošanos.

Kā salīdzinājumu viņš izmantoja dzīvesbiedra izvēli un mājas iegādi no māklera. Cilvēki nekad neizvēlas savu partneri pēc kaut kādiem vairāk vai mazāk universāliem un loģiskiem kritērijiem, piemēram, asinsgrupas, slimības vēstures, bet tieši otrādi - pēc sajūtām. Kad jaunais pāris beidzot ir apprecējies viņi, vēloties iegādāties māju, iesniedz māklerim garu sarakstu ar dažādām vēlmēm. Beigās viņi māju izvēlas tīri vadoties pēc sajūtām un pilnīgi aizmirstot par savu vēlmju sarakstu. Tādējādi apstiprinot faktu, ka mēs nedzīvojam loģiski, bet vēlamies, lai lietas mums apkārt būtu loģiski veidotas. Nākotni viņš raksturo kā loģisku tikai gadījumā, ja tā būtu tāda pati kā pagātne un mēs nevirzītos uz priekšu vai notiktu katastrofa. Piemēram, braucot ar auto uz priekšu, mēs skatītos atpakaļskata spogulī.

Izglītības jomā strādājošajiem Makenzijs lika īpašu vērību pievērst apkārtējai videi, kurā viņi ikdienā strādā. Gleznu bieži vien izteiksmīgāku, vai tieši otrādi , padara tās rāmis, bet dziļš rāmis veido telpu, kurā ikdienā strādājam. Krāsas tiek uzsvērtas kā īpaši nozīmīgs faktors, jo tām ir saistība ar laika izjūtu, piemēram, zila krāsa liek justies, ka laiks iet ātrāk, turpretī sarkana liek justies, ka laiks iet lēnāk. Viņš izcēla arī dažādu netiešu asociāciju veidošanos, apgūstot jaunas lietas. Specifiskas smaržas vai košļenes garšas atkal izjušana brīdī palīdz atsaukt atmiņā faktus, ja šī asociācija kaut vai neapzināti veidota, apgūstot jaunas lietas.

Pēc radošās lekcijas seminārs tika noslēgts ar svinīgu starptautisko UNESCO Asociēto skolu projekta sertifikātu pasniegšanu. Pasākumu organizēja UNESCO LNK, Valmieras Valsts ģimnāzija un Valmieras sākumskola sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Britu padomi Latvijā un ZAAO.

Raksta autori: Rūta Ziemule un Andris Kudors